BECAUSE HE'S THE MIZ,AND HE'S AWESOME!

If anyone ever says you can’t do something, if anyone ever says you can’t live your dream... Believe them! You can’t! It takes an exceptional person to prove everyone wrong and I did just that. I’m one in a billion!

-The Miz

Hahahaha, WWE tonight. Hellll yeah.

Brīvlaiks, wūhū!

Cilvēks bez smadzenēm un bez sirds.

Joprojām tikai viens jautājums: kā?
Kā mums to varēja atņemt? Mūsu ilgi gaidīto, mazo, pūkaino mīļumu. Pašu adzinātu no pirmajām dieniņām, lolotu, lutinātu un mīlētu?
Kā kāds bezsirdis tā varēja?
Katra braukšana pie opja tika gaidīta tik ļoti, lai tikai ātrāk redzētu suņukus. Un viena no viņiem mums vairs nav.
Visi šodien sērojam. Gājām meklēt, vai nav kaimiņos. Braukājām, nekā.

 Skatoties uz šo bildi asaras acīs. Viņš mums bija tik mazs un mīlīgs. Jā, bildes uzņemtas vasarā un nu jau mazais bija paaudzies un apvēlies, bet tomēr viņš bija tikai 4 mēnešus vecs!
Nozagt kucēnu. Nu c'moon. Atņemt daudziem mazajiem (ieskaitot arī mani) prieku. Mūsu mazā laimīte.
Jau tā vienu kucēnu no metiena mums nācās zaudēt un tagad arī otrs. Nespēju beigt domāt.

Vissāpīgākais ir tas, ka tu nezini, kas ar viņu pašlaik notiek. Vismaz es ceru, ka viņš ir patiesi labās rokās. Ka viņu mīl, ciena un lutina tāpat, kā to darījām mēs. 

Es skumstu. Ļoti, ļoti.
Bļāviens, ja es to cilvēku atrastu...

Ejiet jūs visi ieskrieties.

Tā reāli. Un tālu.
Es vienkārši esmu pārkaitināta.
Es negribu rīt iet uz skolu un negribu iet pēc liecības.

WWE

Es vakar līdz vēlai naktij skatījos reslingu. Pati šorīt nespēju noticēt :D Tas bija kkāds sviests! Pamatīgs feiks, bet vienkārši nevarēju izslēgt Eurosport :D
Visu  nakti rādījās kaut kādi dīvaini sapņi. Jēziņ. Pamodos pārsmējusies. :D Bļāviens, tā tik bija naksniņa.

[22:15:31] Krrista: un tu tik mapēģini apveinoties

Un vakardienas čats bija tik jautrs, haha :D

Es eju taisīt šokolādes desu. Kāds grib nākt pie manīm? Hehe. :)

Smile- it's wrestling :DDDD

Akjā, amerikāņi vispār ir dīvaini ļaudis. Tajā reslinga arēnā pilns ar maziem, kliedzošiem sīčiem un tikpat kliedzošas mātes blakus. Dīvaini ir tas, ka maniem mazajiem (7 un 9 gadus veciem) brālēniem arī patīk tas šovs. Un, kad reklāmas laikā viens maskā tērpts onka savā amerikāņu mēlē aicina sīčus neatkārtot šos paņēmienus mājās, tad protams, ka tie sīči neko nesaprot un tik sākas. Ticiet man, rudens brīvlaikā tika izmēģināts arī uz mani! :D
Bet nu tas ''sporta veids'' ir jāredz. Bet tie muskuļi ir WOOOOOOOOOOOOOOW O.O

To DO list :)

Tākā patlaban mana dzīve ir saulaina un tikai tagad es apjēdzu, kuri ir tie īstie cilvēki, kurus es nekad, nekad negribu pazaudēt, es sastādīju savu  to do list.

1.Es tikko reāli apjautu, ka nekādas saišu saraušanas ar dejošanu. NEBŪS. Nebūs. Es būšu spēcīga un izdzīvošu, lai ko tas prasītu. Nu, bet varbūt arī nē, bet man līdz 20. datumam ir laiks, lai izdomātu.

2.Es beigšu raudāt vakaros, kad man gribēsies.

3. Es tikšu pie labām atzīmēm, sasodīts!

4. Es vairs neslimošu.

5. Es rīt uztaisīšu to nolādēto šokolādes desu un apēdīšu to viena :)

6. Sūtīšu ellē cilvēkus, kuri man nemaz nav vajadzīgi.

7. Beigšu būt jauka pret tiem, kuri nav jauki pret mani. Man ir apnicis kādam baigi pielīst. Reāli man tas liekas nožēlojami. Un tā tas ir.

8. Es beigšu besīties.

9.Es nebraukšu augumā un nedusmošos uz cilvēkiem, kuri liek man vienkārši nonstopā smaidīt :D

10. Es izgudrošu zāles pret šķaudīšanu. Nopietni. Man ir apnicis.

Nu un jā. Iet man diezgan slikti. Es runāju ar mocībām, jo man ir slikti. Bet es 3dien būšu skolā. Būšu. Un dejošanā arī. Haha. 

Vispār mājās ir diezgan skumji. Man tik ļoti patīk, ka mani atcerās, bet nujā. Tu nevari prasīt no citiem to, ko pats bieži vien aizmirsti.

Man vismaz ir laiks sev (akdievs, es jau runāju kā 40-gadīga tante no Ievas žurnāla!). Es šorīt piecēlos, (izšņaucu degunu), vārtījos pa gultu kādu pusstundu, centos saprast kas par dienu un kur pie joda visi ir palikuši, aizvilkos līdz vecāku istabai, ieslēdzu TV, atlūzu, pamodos.. Nujā, un tā visu dienu :D

Man būs labi. Un es iemācīšos saprast ko man vajag un ko ne.

Un akjā, mēs ar mammu beidzot bijām Rīgā! :)  Visu dienu novazājāmies pa Spici un nopirkām man vienu jaku. Yayyy? :D

Ziemrudens (jeb šis ir mans emo ieraksts)

Man reāli ir uznākusi kaut kāda ieilgusī rudens depresija. Es nezinu, ko lai dara! Es naktī normāli neguļu, kašķējos un esmu TIK viegli aizkaitināma! Like wtf? Es pati nesaprotu! No rīta esmu nekāda, vakaros tāpat. Jāiet ārstēties. Ha-ha. (Šitie nemaz nebija smieklīgie smiekli)

Skaitu dienas līdz koncertam. Un ne jau ''jēē, mums būs koncerts'', bet ''jēē, es būšu brīvs cilvēks!'' Man nonstopā nāk miegs un esmu nogurusi.

Skola ir elle. Man tur vairs nepatīk! Es pat nezinu kapēc. Mana vecuma cilvēki ok, bet skolotāji ir ārprātīgi neciešami. Gribās vien ievilkt ar beņķi. Ahh, gaidu ziemas brīvlaiku.

Man bija vajadzīgs emo ieraksts. Neviens mani nemīl un es eju graizīties. Ahhhh.

Mani reāli tracina pielīdēji.

Ahaefgiheroitgsadsdn. I'm sooo mad.
Man riebjas pielīdēji.
Grrrr.
Man pat nav ko teikt.

Kā tā var izčakarēt vakaru 5 sekunžu laikā?!?!?!

Baby are you lonley?

Kkāds skumjais uznāca. Pati nezinu kāpēc. Pat ne skumjais. Es nezinu, kā lai pasaka.

Ja tu kliedz ledushallē, tad var gadīties, ka sāpēs kakls :D

Māsa, man ir žēl, ka tu nebiji. 

Ja vakar kāds ledushallē kliedza, tad tās nebija citas kā Krista vai Anna Marta. Piemēram, ''LAID VAĻĀ, LAID TO SASODĪTO ROKU VAĻĀ!'', vai arī ''EU, NU LĒNĀK, ES TULĪT NOGĀZĪŠOS''. Vai arī vnk āāāāā.

Es jūtos ideāli. Man ir zilumi, ļoti, ļoti sāp kakls, bet esmu vienkārši laimīga. Es nespēju atcerēties, kad tik ļoti esmu baudījusi brīvo laiku. Man prieks, ka mani kāds izvelk no mājas un liek man ko darīt. Jā, bieži vien man tas ir nepieciešams, bet es ļoti cenšos, lai man pašai sanāktu :)

Mēs ar Annu Martu iesim slidot, kamēr iemācīsimies. Nav nemaz tik traki (mēs tā ceram). :D

Es vakar nokritu tikai divas reizes. Epic fail: rēcu par Vajeiku (viņa smieklīgi nokrita) un pati attapos uz ledus :D Hahaha :D

Es beidzot esmu izlēmusi par dejošanu. Pēc Ziemassvētku koncerta es vienkārši uz laiku pateikšu ''atā''. Uz laiku. Es zinu, ka tas nemaz nebūs tik vienkārši, jo es tiešām nezinu, kā lai aizpildu brīvo laiku. Es cenšos sev iestāstīt, ka visu to laiku mācīšos, bet tas ir bullshits. Man ir briesmīgi žēl aiziet. Bet tomēr man ir dažas ''jaukas'' atzīmes (tieši tajos priekšmetos, kur ir eksāmeni), kuras nevajadzētu pieļaut. Mamma arī par tām atzīmēm nav diži laimīga (maigi teikts). Es ļoti, ļoti skumšu, jo nevarēšu satikt visas tās manas superīgās meitenes tik bieži. Domāju, ka tā arī nevienam neteikšu līdz... aiziešu. :(

Es mīlu ziemu. Totally. Skats pa logu ir fantastisks. Es priecājos, ka nedzīvoju pilsētā, hehe. Un man patīk ainava, uz kuru es skatos katru dienu :)

Just smile :)

Laime pilnīga.

Asaras acīs, milzīgs saviļņojums un prieks. Sēžu uz koridora grīdas un priecājos.
Skatos, kā mazs, kliedzošs ķipars skrien man pretī un iedod buču. Un atkal. Atkal. Un vēlreiz no  visas sirds. Viņam ir tikai pusotrs gads, bet es viņu tik sasodīti mīlu. Lēkā, kliedz un vēlreiz lēkā. Lec virsū,priecājas.
Mani nekad vēl neviens tā nebija sagaidījis.

Laime pilnīga. 
Tikušies nebijām tikai nedēļu, bet tāds saviļņojums. Man viņš nekad, nekad neapniks. Ir gadījies, ka neesam redzējušies mēnešiem. Tad ir skumji, jā...
Un joprojām acīs asaras. Man vēl neviens mans sīcis nebija tik ļoti iekritis sirsniņā ♥ :)

Jā, šodiena nebija viena no tām labākajām dienām. Dienu uzsāku skrienot, nobeidzu arī. Un viss tikai dēļ autobusiem...

1. No rīta autobuss nokavēja 10 minūtes, tāpēc Jelgavas autoostā biju 9:25. Stunda sākās 9:35.. Paspēju! Ar pēdējiem elpas vilcieniem lecu pa trīs pakāpieniem uz priekšu. Tā steigusies uz stundu nebiju nekad. Ņemot vērā vēl to, ka tā bija ķīmija...
2. Dejošanas sarakstā bija rakstīts, ka šodien treniņš notiek no 17:30. Nospriedu, ka kā parasti tas ilgs stundu... Inga gan domāja savādāk :D Rezultāts- atčuhnos 18:47, līdz autobusam 13 minūtes (ESMU 3. PAMATSKOLĀ un autobuss no autoostas atiet 19:00), stāvu sporta tērpā un pēkšņi nežēlīgi sāku skriet... Mētelis vaļā, pārvilkti tik džinsi. Atkal paspēju!

Esmu mājās. Pārgurusi, tas gan. Rīt atkal treniņš ar mūziķiem. Jau 10:30.. Jāsāk plānot autobuss, ar kuru aizkļūšu līdz Jelgavai :)) Ceru, ka šoreiz gan noveiksies.

Somā haoss, sprota maisiņā tas pats. Viss mētājas uz gultas, hah.

Dejošanā gan tā pasūdīgāk gāja... :( Nu vienkārši atkal tas ''Nafig visu šito'' Cenšos iestāstīt, ka ir jēga un visam jāiet uz priekšu, bet nesanāk. Nopietni domāju pēc Ziemassvētku koncerta iet prom.. Kaut gan nezinu, ko darīšu pēc tam. Ceru, ka izdomāšu ko tomēr vēlos, saņemšos un darīšu. Deju botas- svēta lieta, bet esmu tiktāl, ka esmu gatava tās pamest. Zinu, ka stulbi. Esmu mācīta, ka ja lietai pieķerās un dara, tad jādara. Nedrīkst tā vienkārši pamest visu un doties prom. Bet tomēr... Nafig es tāda 3. studijai, kura stāv pēdējā rindā un tizlojas. Jā, kādam jau jāaizpilda pēdējās rindas (tā nav mana lielākā problēma), bet es vienkārši pati jūtu, ka man nesanāk. Un iet diezgan smagi. Tākā centīšos izdomāt... :(

:)

Ehh, pasen neesmu šeit rakstījusi.

Esmu mājās. Vispār esmu sastrādājusi visādas ziepes, bet mazsvarīgi. Nu, gandrīz... :D Laikam, ka iet man labi, neskaitot to, ka

1. Es katru rītu nespēju pamosties, jo man katastrofāli pietrūkst vitamīnu
2. Manā acī atkal ir miežagrauds. Tas sāp un liek justies briesmīgi :/

Bet nu visam ir risinājums

1. Mana mamma nopirka man vitamīnus
2. Pie reizes nopirka arī acu pilienus

:DD
 Tas liek justies labāk.

Šonedēļ man vispār katru dienu ir treniņi. Man tiešām sāp visi muskuļi un es patstāvīgi esmu nogurusi. Es zinu, ka es saņemšos un parādīšu, ka spēju šādu slodzi izturēt, bet pagaidām ir grūti... Katru treniņu aizvien vairāk galvā visādi jautājumi, kā "Vai ir vērts? Cik ilgi es vispār dejošu? Ko es darīšu, ja neiešu dejošanā?'' Bet nu ja ir supersūdīgais garastāvoklis, tad vienkārši gribās novilkt deju botas un izskriet no zāles. Vienkārši dažreiz tas liekas tik bezcerīgi,ka nespēju izturēt. Tomēr cenšos saņemties un darīt. Dejoju tāpēc,ka man patīk nevis vajag. Un tiešām negribās zaudēt visus cilvēciņus no dejošanas. Tomēr ir tik ļoti jautri :)

Es nobastoju ķīmiju. 1 stundu. Un tagad man ir ierobežots laiks pie datora un mamma ir ļoti vīlusies. Itkā saprotu, ka rīcība nebija laba un man vajag sodu, bet vienkārši tā reakcija... Nu likās pārspīlēta. Bet nu neko. Es varu derēt, ka tad, kad es būšu liela un man būs bērni pret bastošanu attiekšos tāpat. Tāpēc pat nezinu ko teikt. Par laimi, mamma uzrakstīja zīmi un varēšu doties rakstīt kontroldarbu.

Par latviešu valodas atzīmi es paklusēšu. Būs labāk :D

Skatos Karlīnas Caunes bildes. Vienkārši ārprāts. Izdzīvot tādu sapni liekas vnk ĀĀĀĀĀĀĀĀ!!

Heh, jap. Tas laikam arī viss :)

Viss būs labāk.Būs. Savādāk nedrīkst būt :)

MĀJĀS. MĀJAS? MĀJAS! MĀJĀS!!!!

Man sāp galva trešo dienu pēc kārtas.
Es gribu mājās.

Jā, es savu mazo brālēnu ļoti, ļoti mīlu, bet visam taču ir robežas. Mana galva sāp jau trešo dienu pēc kārtas. Es cenšos nedzert ibumetīnus, jo vienkārši nav jēgas.
Man ir jālasa lāčplēsis. Esmu pie trešā dziedājuma beigām. Domāju, ka līdz 1dienai pabeigšu.
Es šaušalīgi gribu mājās.

Īstenībā es gribu mājās katra brīvlaika beigās. Un nemaz nesaprotu kāpēc šeit esmu atbraukusi. Kā patlaban. Bet starp brīvlaikiem es esmu tā noilgojusies pēc mazā... Bāc, nu. Tas ir ļoti stulbi. Es atbraucu vienkārši nočakarēt brīvlaiku.

Šovakar es te vispār varētu nebūt. Man šeit ir neērti. Es pat nezinu kāpēc! Itkā visi savējie, bet kkas nav tā. Tagad visi guļ vai kā, es nezinu. Viņiem patlaban ir vienalga par mani. Un tas ļoti, ļoti sāp.

Pats stulbākais ir tas, ka es par šo visu gribu vien   ''PALDIES'' un mīļu apskāvienu. Bet es pat to nesaņemu. Katja nesen skype teica kādu foršu domu graudu, bet diemžēl čatu aizvēru. Tas tiešām bija ĪSTAIS šim brīvlaikam.

Jā, jā, es zinu. Es esmu maza egoiste. Bet ko lai padara?

Kāds lejā krāmē traukus. Tā ir Inese. Jocīgi, katru vakaru to darīju es. Es aizgāju gulēt pēdējā pievācot māju un uztaisot Artim nakts pudeli. Tad es klusām iegāju guļamistabā un klusām to noliku blakus Agnesei. Vai arī Agnese pati atnāca pēc tās pakaļ. Tad es vēlreiz nogāju lejā, novēlēju labu nakti Rihardam un pati gāju gulēt.

Es tagad dikti, dikti skumstu.

Man ir žēl Agneses. Artis kašķējas un neiet čučēt.

Paldies, Eva, ka tu esi :)

LĪZA?!

 LIKE WTF?!

Vai tiešām  ''no, i don`t think i can be anything other than me''. ir domāts man?

Līza, es gribu, lai tu šo izlasi.

Jā, patlaban mēs neesam tās labākās draudzenes, bet nav jau tā, ka tu man tagad tik sasodīti riebies. Un kādēļ gan lai es tagad, brīvlaika vidū, tev sāktu kko braukt augumā par laiku, kas noticis skolā? TAS NAV TEV!
 Man ļoti žēl, ja tu tā saprati, bet tiešām tā tas nav.
Tu neesi vienīgā, kas zin, ka man ir blogs un pat zin tā linku!
Es nezinu, vai man tagad jāatvainojas vai kā, bet man ļoti žēl, ja tas tev lika justies sūdīgi, jo tā tam nemaz nevajadzēja būt.
Es tiešām biju domājusi, ka tu jau esi aizmirsusi manu blogu, jo kādu laiku tas bija izdzēsts. Žēl, ka tu uztvēri ziņu tā, kā tam nevajadzēja būt.
Neņem visu tik ļoti personīgi. Tiešām tizli iznāca.
Atvainojos :S




Super. Saprata vairāki cilvēki un neviens no tiem nebija īstais. Cūcība. Shit happens, life goes on.

Khek khem...

Tu man riebies.
Man nekad vēl neviens tā nav nepaticis. Tik ļoti.
Es nekad nebiju no kāda izvairījusies.
Tu man vienkārši ļoti, ļoti riebies.
Agrāk es tevi vismaz cienīju. Nu vairs ne.

Man riebjās, kā tu pienāc un vienkārši sēdi. Izliecies, ka esi gaidīta, bet tā nemaz nav. Diez tu izliecies vai vienkārši nesaproti?
Man riebjās, kā tu runā. Agrāk man patika runāt ar tevi. Tu likies sakarīga, forša sarunas biedre. Es tiešām tik ļoti kļūdījos?
Man riebjās, kā tu uzvedies. Tu tēlo (vai arī esi. Piedod, nespēju atšķirt) stulbu, jaunu skuķi, kautgan agrāk tāda nebiji. Vai arī tomēr?

Un arī- man vienkārši riebjas internetādirsēji. Es zinu, ka uz doto brīdi pati tāda esmu, bet es vismaz reālajā dzīvē tiekoties netēloju, ka esmu visiem baigā draudzene un lalallaāāā, dzīve ir skaista.

Un daudziem tu nepatīc. Es vismaz spēju to atklāti izrādīt.


Tas viss liek MAN justies sūdīgi, bet tam nav iemesla. Ne jau es zaudēju. Ne jau es esmu sūdīgs cilvēks.

Tu man ļoti, ļoti riebies. Es pat nespēju izteikt vārdos.

All the animals are sad in zoo like me.

Pirmais ieraksts.
Izdomāju, ka es arī gribu savu blogu, tāpēc nolēmu tādu izveidot. 
Šodien man bija labi. Lai neteiktu vairāk. Gandrīz labi... nu daļu dienas bija labi. Jā, laikam tā sanāk. Krievu valoda ar visu savu Ivanovu ir vienkārši neciešama. Tas kontorldarbs bija galīgi garām un es domāju, ka es Ivanovai varētu iemest ar savu botu. Vienubrīd knapi noturējos.
Ģeogrāfija gan likās baigi vieglā. Nopietni. Es pat nezinu, ko tur varētu nesaprast. Bija sabāztas tik elementāras lietas (2. variantam). Pirmajam gan bija grūtāk. Žēl, protams, bet R pati piekrita mainīties, jo es biju uzzinājusi, kas ir 2. variantā, bet man izdalīja pirmo. Protams, ka es nevienam to neteicu. I know- I'm bad. 
 Es saprotu matemātiku. Par to es ļoti, ļoti, ļoti priecājos. Vismaz tēmu, kas mums ir pagaidām. Ar ķīmiju gan tā čābīgāk. Es nesaprotu, kas ir noticis. Pagājšgad viss likās tik labi un te nu bams tev pa pieri. Lūri uz kladi un nesaproti, ko lai dara. Biju konsultācijā, apmēram pieleca. Bet arī tikai apmēram...
Šodien vēl dejošana. Uz fizisko gan nepalikšu, jo knapi kustos. Visas manas maliņas nežēlīgi sāp. Katra kustība ir sāpīga.
V joprojām ir zubris. Un nedod dies' es pateikšu kaut ko pareizi, tad būs tāds vārdu krājums dzirdams :D Bet neņemu vairs ļaunā, zinu, ka tas ir joks. Bet nu stulbi viņiem tie joki bieži vien.
Rīt ar K un E brauksim uz Step Up 3D. Es ceru, ka E būs... Viņai atkal slikti. Ir ļoti, ļoti žēl viņas. Viņa jau tā nevar ēst un vēl viņai sāp :( Ir grūti skatīties,ka viņa pat stundās nevar koncentrēties sāpju dēļ, Ceru, ka viņa beidzot izārstēsies :)
M teica, ka mums būs kopīgs blogs, bet to gan es gribu redzēt :D
A man joprojām nepatīk. Izskatās, ka viņai ir salūzusi ķemme. C'moon, kur šitā var! Tur jau drīz putniņi iedzīvosies ^____^ 

Labi, tas laikam par šodienu viss. Sākšu lēnām taisīties treniņam. Sījasūn! ;DDD