Tu man riebies.
Man nekad vēl neviens tā nav nepaticis. Tik ļoti.
Es nekad nebiju no kāda izvairījusies.
Tu man vienkārši ļoti, ļoti riebies.
Agrāk es tevi vismaz cienīju. Nu vairs ne.
Man riebjās, kā tu pienāc un vienkārši sēdi. Izliecies, ka esi gaidīta, bet tā nemaz nav. Diez tu izliecies vai vienkārši nesaproti?
Man riebjās, kā tu runā. Agrāk man patika runāt ar tevi. Tu likies sakarīga, forša sarunas biedre. Es tiešām tik ļoti kļūdījos?
Man riebjās, kā tu uzvedies. Tu tēlo (vai arī esi. Piedod, nespēju atšķirt) stulbu, jaunu skuķi, kautgan agrāk tāda nebiji. Vai arī tomēr?
Un arī- man vienkārši riebjas internetādirsēji. Es zinu, ka uz doto brīdi pati tāda esmu, bet es vismaz reālajā dzīvē tiekoties netēloju, ka esmu visiem baigā draudzene un lalallaāāā, dzīve ir skaista.
Un daudziem tu nepatīc. Es vismaz spēju to atklāti izrādīt.
Tas viss liek MAN justies sūdīgi, bet tam nav iemesla. Ne jau es zaudēju. Ne jau es esmu sūdīgs cilvēks.
Tu man ļoti, ļoti riebies. Es pat nespēju izteikt vārdos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru