MĀJĀS. MĀJAS? MĀJAS! MĀJĀS!!!!

Man sāp galva trešo dienu pēc kārtas.
Es gribu mājās.

Jā, es savu mazo brālēnu ļoti, ļoti mīlu, bet visam taču ir robežas. Mana galva sāp jau trešo dienu pēc kārtas. Es cenšos nedzert ibumetīnus, jo vienkārši nav jēgas.
Man ir jālasa lāčplēsis. Esmu pie trešā dziedājuma beigām. Domāju, ka līdz 1dienai pabeigšu.
Es šaušalīgi gribu mājās.

Īstenībā es gribu mājās katra brīvlaika beigās. Un nemaz nesaprotu kāpēc šeit esmu atbraukusi. Kā patlaban. Bet starp brīvlaikiem es esmu tā noilgojusies pēc mazā... Bāc, nu. Tas ir ļoti stulbi. Es atbraucu vienkārši nočakarēt brīvlaiku.

Šovakar es te vispār varētu nebūt. Man šeit ir neērti. Es pat nezinu kāpēc! Itkā visi savējie, bet kkas nav tā. Tagad visi guļ vai kā, es nezinu. Viņiem patlaban ir vienalga par mani. Un tas ļoti, ļoti sāp.

Pats stulbākais ir tas, ka es par šo visu gribu vien   ''PALDIES'' un mīļu apskāvienu. Bet es pat to nesaņemu. Katja nesen skype teica kādu foršu domu graudu, bet diemžēl čatu aizvēru. Tas tiešām bija ĪSTAIS šim brīvlaikam.

Jā, jā, es zinu. Es esmu maza egoiste. Bet ko lai padara?

Kāds lejā krāmē traukus. Tā ir Inese. Jocīgi, katru vakaru to darīju es. Es aizgāju gulēt pēdējā pievācot māju un uztaisot Artim nakts pudeli. Tad es klusām iegāju guļamistabā un klusām to noliku blakus Agnesei. Vai arī Agnese pati atnāca pēc tās pakaļ. Tad es vēlreiz nogāju lejā, novēlēju labu nakti Rihardam un pati gāju gulēt.

Es tagad dikti, dikti skumstu.

Man ir žēl Agneses. Artis kašķējas un neiet čučēt.

Paldies, Eva, ka tu esi :)

LĪZA?!

 LIKE WTF?!

Vai tiešām  ''no, i don`t think i can be anything other than me''. ir domāts man?

Līza, es gribu, lai tu šo izlasi.

Jā, patlaban mēs neesam tās labākās draudzenes, bet nav jau tā, ka tu man tagad tik sasodīti riebies. Un kādēļ gan lai es tagad, brīvlaika vidū, tev sāktu kko braukt augumā par laiku, kas noticis skolā? TAS NAV TEV!
 Man ļoti žēl, ja tu tā saprati, bet tiešām tā tas nav.
Tu neesi vienīgā, kas zin, ka man ir blogs un pat zin tā linku!
Es nezinu, vai man tagad jāatvainojas vai kā, bet man ļoti žēl, ja tas tev lika justies sūdīgi, jo tā tam nemaz nevajadzēja būt.
Es tiešām biju domājusi, ka tu jau esi aizmirsusi manu blogu, jo kādu laiku tas bija izdzēsts. Žēl, ka tu uztvēri ziņu tā, kā tam nevajadzēja būt.
Neņem visu tik ļoti personīgi. Tiešām tizli iznāca.
Atvainojos :S




Super. Saprata vairāki cilvēki un neviens no tiem nebija īstais. Cūcība. Shit happens, life goes on.

Khek khem...

Tu man riebies.
Man nekad vēl neviens tā nav nepaticis. Tik ļoti.
Es nekad nebiju no kāda izvairījusies.
Tu man vienkārši ļoti, ļoti riebies.
Agrāk es tevi vismaz cienīju. Nu vairs ne.

Man riebjās, kā tu pienāc un vienkārši sēdi. Izliecies, ka esi gaidīta, bet tā nemaz nav. Diez tu izliecies vai vienkārši nesaproti?
Man riebjās, kā tu runā. Agrāk man patika runāt ar tevi. Tu likies sakarīga, forša sarunas biedre. Es tiešām tik ļoti kļūdījos?
Man riebjās, kā tu uzvedies. Tu tēlo (vai arī esi. Piedod, nespēju atšķirt) stulbu, jaunu skuķi, kautgan agrāk tāda nebiji. Vai arī tomēr?

Un arī- man vienkārši riebjas internetādirsēji. Es zinu, ka uz doto brīdi pati tāda esmu, bet es vismaz reālajā dzīvē tiekoties netēloju, ka esmu visiem baigā draudzene un lalallaāāā, dzīve ir skaista.

Un daudziem tu nepatīc. Es vismaz spēju to atklāti izrādīt.


Tas viss liek MAN justies sūdīgi, bet tam nav iemesla. Ne jau es zaudēju. Ne jau es esmu sūdīgs cilvēks.

Tu man ļoti, ļoti riebies. Es pat nespēju izteikt vārdos.