Māsa, man ir žēl, ka tu nebiji.
Ja vakar kāds ledushallē kliedza, tad tās nebija citas kā Krista vai Anna Marta. Piemēram, ''LAID VAĻĀ, LAID TO SASODĪTO ROKU VAĻĀ!'', vai arī ''EU, NU LĒNĀK, ES TULĪT NOGĀZĪŠOS''. Vai arī vnk āāāāā.
Es jūtos ideāli. Man ir zilumi, ļoti, ļoti sāp kakls, bet esmu vienkārši laimīga. Es nespēju atcerēties, kad tik ļoti esmu baudījusi brīvo laiku. Man prieks, ka mani kāds izvelk no mājas un liek man ko darīt. Jā, bieži vien man tas ir nepieciešams, bet es ļoti cenšos, lai man pašai sanāktu :)
Mēs ar Annu Martu iesim slidot, kamēr iemācīsimies. Nav nemaz tik traki (mēs tā ceram). :D
Es vakar nokritu tikai divas reizes. Epic fail: rēcu par Vajeiku (viņa smieklīgi nokrita) un pati attapos uz ledus :D Hahaha :D
Es beidzot esmu izlēmusi par dejošanu. Pēc Ziemassvētku koncerta es vienkārši uz laiku pateikšu ''atā''. Uz laiku. Es zinu, ka tas nemaz nebūs tik vienkārši, jo es tiešām nezinu, kā lai aizpildu brīvo laiku. Es cenšos sev iestāstīt, ka visu to laiku mācīšos, bet tas ir bullshits. Man ir briesmīgi žēl aiziet. Bet tomēr man ir dažas ''jaukas'' atzīmes (tieši tajos priekšmetos, kur ir eksāmeni), kuras nevajadzētu pieļaut. Mamma arī par tām atzīmēm nav diži laimīga (maigi teikts). Es ļoti, ļoti skumšu, jo nevarēšu satikt visas tās manas superīgās meitenes tik bieži. Domāju, ka tā arī nevienam neteikšu līdz... aiziešu. :(
Es mīlu ziemu. Totally. Skats pa logu ir fantastisks. Es priecājos, ka nedzīvoju pilsētā, hehe. Un man patīk ainava, uz kuru es skatos katru dienu :)
Just smile :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru